Laimesta nodoklis online kazino un spēļu zālēs Latvijā

Laimesta nodoklis – kas tas ir?

Nodoklis no laimesta ir ierasta prakse gan Latvijā, gan citās valstīs. Būtība ir tajā, ka laimests tiek uzskatīts par ienākumu – tātad no tā arī jāmaksā nodoklis (precīzāk – IIN), gluži tāpat, kā to darītu no algas ienākuma. Latvijā azartspēļu nodoklis pirmo reizi tika ieviests salīdzinoši nesen jeb vien 2018.gadā – turklāt tas attiecas ne tikai uz azartspēlēm, bet arī izlozēm un loterijām. Nodoklis no laimesta tiek aprunāts attiecīgajā likumā – Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas 3.pantā vēsta, ka:

‘’Ar nodokli tiek aplikts iekšzemes nodokļa maksātāja taksācijas perioda (kalendārā gada) apliekamo ienākumu apjoms (..)  izložu un azartspēļu laimesti, ja šā likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktā nav noteikts citādi.’’ 

Paturpinot, šī paša likuma 9.panta pirmā daļa kā izņēmumu norāda:

‘’izložu un azartspēļu laimesti, ja laimesta (tā vērtības) apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000 euro’’. 

Savukārt par to, kas tiek dēvēts par azartspēlēm un attiecīgi laimestu no azartspēlēm, var uzzināt citā likumā – Azartspēļu un izložu likums. 

Svarīgi, ka laimestu nodoklis tiek piemērots gan online azartspēļu laimestiem, gan laimestiem klātienes kazino vai spēļu zālēs. Lielākoties laimests jādeklarē un attiecīgais nodoklis jāmaksā pašam spēlētājam, taču atsevišķos gadījumos to var izdarīt azartspēļu organizētājs. 

Kas notiek tad, ja jūs nedeklarējat laimestu gada ienākumu deklarācijā? Iespējams, nenotiek nekas, taču iespējams arī tas, ka VID konstatē nesakritības jūsu bankas kontā un deklarētajos ienākumos, kas attiecīgi radīs daudz jautājumu un potenciāli negatīvas sekas vai liekas problēmas. Vienlaikus jāatceras – VID neredz detalizētus bankas konta izrakstus. Iestādes rīcībā ir tikai bankas konta kopējais apgrozījums (iesniegts no kredītiestādes VID’am), kurš tad tiek vērtēts attiecībā pret gada ienākumu deklarācijā uzrādīto ienākumu summu.  

Kā atšķiras azartspēļu nodoklis un laimestu nodoklis?

Azartspēļu nodokļu uzlikšanas metode dažādās valstīs ir atšķirīga, un to var iedalīt divos galvenajos veidos:

1. Operatoru nodokļi: Lielākā daļa valstu izvēlas aplikt ar nodokli azartspēļu operatorus — kazino, loteriju organizētājus un derību iesetādes — no viņu ienākumiem. Šis nodoklis parasti ir procentuālā daļa no ieņēmumiem, kas gūti no spēlētājiem. Operatori var pārnest šo nodokļu slogu uz spēlētājiem mazāku laimestu vai augstāku dalības izmaksu veidā.

2. Laimestu nodokļi: dažas valstis apliek arī spēlētājus tieši no viņu laimestiem. Šis nodokļa veids nosaka, ka uzvarētājiem ir jādeklarē laimests kā ar nodokli apliekams ienākums. Piemērojamās likmes var ievērojami atšķirties, un nodokļu likmi ietekmē tādi faktori kā laimētā summa un azartspēļu veids.

Vai Latvijā jāmaksā laimestu nodoklis?

Kā jau var noprast pēc iepriekš aprakstītā (par IIN likums un azartspēļu likums), spēlētājiem Latvijā IR jāmaksā laimesta nodoklis, ja laimests gada laikā pārsniedz 3000 eiro. Nodoklis ir jāmaksā tikai no pārsnieguma summas. 

Zemāk tabulā esam apkopojuši laimestu nodoklis likmes (respektīvi, IIN nodokļa likmes), kas Latvijā aktuālas sākot ar 2025.gadu 

Nereti spēlētāji Latvijā apjūk dažādajos likuma definējumos un domā, ka visai summai tiek piemērota konkrētā laimesta nodokļa likme. Tomēr, kā jau minēts augstāk, nodoklis ir jāmaksā tikai no summas pārsnieguma. Uzskatāmībai aplūkosim dažus piemērus. 

1. Piemērs: Juris online kazino visa gada kopsummā ir laimējis 5 laimestus, katrs 100 eiro vērtībā. Kopā Juris ir laimējis 500 eiro, kas ir deklarēti gada ienākumu deklarācijā. Šajā gadījumā nekāds nodoklis nav jāmaksā, jo gada laikā Jura laimesti nav bijuši lielāki par 3000 eiro. 
   • Ar nodokli apliekamā summa: Nav, jo laimests nepārsniedz 3000 eiro

2. Piemērs: Anna 2024.gada janvāri spēļu zālē ‘’Fenikss’’ laimēja 2500 eiro lielu laimestu. Viņa bija priecīga, jo zināja, ka no šīs summas nebūs jāmaksā nodoklis. Tomēr 2024.gada novembrī Anna guva vēl vienu laimestu spēļu zālē ‘’Fenikss’’ – šoreiz 1000 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka par visu 2024.gadu Anna kopā ir laimējusi 3500 eiro, un viņai šī summa jādeklarē gada ienākumu deklarācijā par 2024. gadu.
   • Ar nodokli apliekamā summa: 3500 eiro – 3000 eiro = 500 eiro 
   • Nodokļa aprēķins: 500 eiro x 25,5% = 127,5 eiro 
   • Reāli laimētā summa: 3500 eiro – 127,5 eiro = 3372,5 eiro 

3. Piemērs: Katrīna ‘’Super Bingo’’ loterijā laimēja 150 000 eiro. Viņai tiek piemērota 33% nodokļu likme, jo laimests pārsniedz 105 300 eiro. Tomēr 33% jāmaksā tikai par daļu, kas pārsniedz 105 300 eiro. Spēkā joprojām ir 25,5% likme tai daļai, kas pārsniedz 3000 eiro. 

• Ar nodokli NEapliekamā summa: Līdz 3 000 eiro – 0% nodoklis
  • Nodoklis: 0 eiro
• Ar nodokli apliekamā summa: No 3 000,01 līdz 105 300 eiro – 25,5% nodoklis
  • Aprēķinām apliekamo summu: 105 300-3000=102 300 eiro
• Nodokļa aprēķins (25,5%):
  • Nodoklis: 102 300 × 0,255 = 260 86, 50 eiro
• Ar nodokli apliekamā summa: Virs 105 300 eiro – 33% nodoklis 
  • Aprēķinām apliekamo summu: 150 000-105 300 = 44 700 eiro 
• Nodokļa aprēķins (33%):
  • Nodoklis: 44 700 × 0,33 = 14 751 eiro 
• Kopā jānomaksā nodokļos: 0 + 26 086,50 + 14 751 = 40 837,50 eiro
• ‘’Tīrais laimests’’ no 150 000 eiro: Tātad Katrīnai jāsamaksā 40 837,50 eiro nodokļos, un pēc nodokļu nomaksas viņai paliek:
  150 000-40 837,50 = 109 162,50 eiroo.

4. Piemērs: Vadims regulāri spēlē online kazino spēles ar augstām likmēm, un kopsummā gada laikā viņš ir izvedis no kazino uz saviem bankas kontiem 230 000 eiro.  

• Ar nodokli NEapliekamā summa: Līdz 3 000 eiro – 0% nodoklis
  • Nodoklis: 0 eiro
• Ar nodokli apliekamā summa: No 3 000,01 līdz 105 300 eiro – 25,5% nodoklis
  • Aprēķinām apliekamo summu: 105 300-3000=102 300 eiro
• Nodokļa aprēķins (25,5%):
  • Nodoklis: 102 300 × 0,255 = 26 086, 50 eiro
• Ar nodokli apliekamā summa: Virs 105 300 eiro – 33% nodoklis 
  • Aprēķinām apliekamo summu: 200 000-105 300 = 94 700 eiro 
• Nodokļa aprēķins (33%):
  • Nodoklis: 94 700 × 0,33 = 31 251 eiro 
• Ar nodokli apliekamā summa: Virs 200 000 eiro – Papildu 3% nodoklis
  • Aprēķinām apliekamo summu: 230 000-200 000= 30 000 eiro 
• Nodokļa aprēķins (3%):
  • Nodoklis: 30 000 × 0,03 = 900 eiro 
• Kopā jānomaksā nodokļos: 0 + 26 086,50 + 31 251 + 900 = 58 237,50 eiro
• ‘’Tīrais laimests’’ no 230 000 eiro: Tātad Vadimam jāsamaksā 58 237,50 eiro nodokļos, un pēc nodokļu nomaksas viņam paliek:
  230 000-58 237,50 = 171 762,50 eiro.

Azartspēļu un laimestu nodoklis: izņēmumi, kad tas nav jāmaksā

Lai gan praktiski visas azartspēles laimesti tiek aplikti ar nodokli, tomēr eksistē daži izņēmuma gadījumi, kuros laimētājs pilnīgi visu summu var paturēt sev, turklāt ar tīru sirdsapziņu. Šie izņēmuma gadījumi ir: ieākumi no momentloterijas ‘’Simtgades loterija’’, kā arī ‘’Sporta loterija’’, ‘’Sporto visi’’ un ‘’Senatnes loterija’’.

Kā optimizēt laimesta nodokli?

Varētu šķist, ka nodokļos jāmaksā vājprātīgas summas, taču iedziļinoties lietas būtībā un saprotot, ka nodoklis jāmaksā tikai no pārsnieguma summas, lietas kļūst loģiskākas. Vienlaikus Latvijas azartspēļu regulējumā joprojām ir daži neloģiski ‘’robi’’, par ko būtu jāzina, lai spētu optimizēt laimesta nodokli. 

Pirmkārt: Azartspēļu nodoklis jeb IIN nodoklis attiecas uz jebkuru ienākumu → tātad jebkuru laimestu → laimests ir jebkura summa, kas ieripojusi jūsu kontā no kazino. Azartspēļu likums nosaka, kā tiek definēts laimests, un pašlaik tas izklausās šādi: 

‘’12) laimests — naudas summa, kuru spēlētājam saskaņā ar azartspēles noteikumiem laimēšanas gadījumā izmaksā azartspēles organizētājs, kā arī naudas summa vai manta, kuru spēlētājam saskaņā ar izlozes noteikumiem laimēšanas gadījumā izmaksā izlozes organizētājs’’ 

Šeit sākas neloģiskākais posms, jo no kazino ieskaitītā summa personīgajā kontā ne vienmēr ir laimests – tā var būt vienkārši kazino apgrozītā summa. Tomēr VID (Valsts Ieņēmumu Dienests) ieskatā šajā nozarē lietas nestrādā kā saimnieciskajā darbībā, kur jūs varat atskaitīt zaudējumus no ienākumiem. 

Respektīvi, likumā netiek ņemts vērā tas, ka spēlētājs veic iemaksas kazino, ko varētu uztvert kā mīnusu kopējai laimesta summai. Rezultātā nodoklis tiek aprēķināts no visa kazino izmaksātā laimesta, neņemot vērā ieguldīto summu. Arī VID metodiskajā materiālā īpaši uzsvērts, ka ‘’nodoklis ir jāmaksā no pārsnieguma summas, neraugoties uz izdevumu apmēru (piemēram, dalības maksa, zaudētā summa)’’. 

Piemērs: Spēlētājs 5 maksājumos viena gada ietvaros no Latvijas online kazino ir izmaksājis 5000 eiro, bet ieskaitījis kopumā 6000 eiro. Lai gan būtībā ir zaudēts 1000 eiro, tomēr IIN nodoklis ir jāmaksā no 3000 eiro pārsnieguma. Tas nozīmē, ka spēlētājam jāmaksā 25,5% nodoklis no 2000 eiro (5000-3000), kas ir 510 eiro. 

Tātad, jāpatur galvā, ka jāskaita nevis saņemtie laimesti, bet gan visas izmaksas no azartspēļu vietnēm. 

Lai vismaz nedaudz optimizētu šo situāciju, vienkāršs ieteikums ir neizskaitīt laukā no kazino vairāk par 3 000 eiro gadā. Pat tad, ja esat laimējis 4 000 eiro, tad izmaksājot vienā gadā 3000 eiro, bet otrajā gadā atlikušo 1000 eiro, varēs legālā veidā nemaksāt nodokli. Tomēr vai gada gaidīšana ir to vērta? Tas jālemj katram pašam. Ja runa ir par summām līdz 10 000 eiro, iespējams, tās ir prātīgi sadalīt 3 gados. Tomēr, ja esat laimējis vairākus desmitus vai simtus tūkstošus, nekādu dižo apvedceļu situācijai nav – iespējams, labākais, ko darīt šādā situācijā, ir sazināties ar savu grāmatvedi. 

Kā nomaksāt laimesta nodokli?

Ikvienam spēlētājam ir pienākums maksāt laimestu nodoklis no pārsnieguma summas (virs 3000 tūkstošiem), ja to vēl nav izdarījis laimesta izmaksātājs. Parasti azartspēles organizētājs pats var ieturēt nodokli tādā gadījumā, ja izmaksājamais laimests vienā reizē pārsniedz 3000 eiro. Tātad – ja dodaties prom ar krietnu laimestu, ziniet, ka azartspēļu organizētājam pašam būtu jāietur attiecīgais nodoklis. Tas ir pat patīkamāk, jo atbrīvo jūs no liekas birokrātijas un varat doties mājās ar godam nopelnīto neto laimestu. 

Taču tad, ja ir izmaksāti vairāki laimesti gada griezumā zem 3000 eiro katrs, tomēr kopsummā gadā tie pārsniedz 3000 eiro, pienākums nomaksāt nodokli ir jums. 

Tā kā azartspēļu nodoklis no laimesta ir IIN (iedzīvotāju ienākuma nodoklis), jo laimests ir uzskatāms par ienākumu – attiecīgi patstāvīgi šis nodoklis jāmaksā EDS sistēmā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Gada ienākumu deklarācija par iepriekšējo gadu jāiesniedz laika posmā no 01.03. līdz 01.06. Mēs gan neiesakām to darīt tieši pirmajā martā, tā kā visiem labi zināms, ka tieši šajā dienā, lielās pārslodzes dēļ, EDS sistēma katru gadu ‘’uzkaras’’. 

Gada ienākumu deklarāciju var iesniegt elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Dodieties uz sadaļu ‘’Dokumenti’’ → ‘’No veidlapas’’ → ‘’Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti’’ → ‘’Gada ienākumu deklarācija’’. Atzīmējiet, par kuru gadu iesniedzat deklarāciju. Atbilstošajās ailītēs norādiet ienākumus un izdevumus, ja tādi piemērojami. Sistēma automātiski uzrādīs, kāds ir maksājamā nodokļa apmērs. IIN nodokļa apmaksas termiņš parasti ir līdz tā paša mēneša 23. datumam. Ja nodokļa apmērs pārsniedz 640 eiro, samaksu iespējams sadalīt 3 vienādās daļās, maksājot katru mēnesi. 

Vai jamaksā laimesta nodoklis, ja laimests gūts ārzemju kazino?

VID metodiskajā materiālā ir uzsvērts – ja esat guvis laimestu ārzemēs (proti, ārzemju kazino), tad arī tas ir jānorāda gada ienākumu deklarācijā. Principā noteikumi ir tādi paši, kādi tie būtu Latvijā (Latvijas kazino) gūtajiem laimestiem. Protams, neviens (jo sevišķi VID darbinieks) nestāvēs jums aiz muguras un ‘’nevaktēs’’, vai tiešām esat uzrādījis gada ienākumu deklarācijā ārzemēs gūtu laimestu. Tomēr jautājumu var rasties tanī brīdī, kad jūsu bankas konta izraksta dati nesakrīt ar datiem gada ienākumu deklarācijā – respektīvi, ja VID skaidri un gaiši pēc bankas konta datiem redz, ka ‘’dzīvojat uz nebēdu’’, kamēr gada ienākumu deklarācijā uzrādās vien minimālās algas apmēri. 

Papildus tam, var rasties jautājums – bet ja nodoklis jau ir godīgi apmaksāts, tikai tas darīts ārzemēs? Piemēram, ārzemju kazino pats ieturējis nodokļa aprēķinu no jūsu laimesta. Arī šādā gadījumā atrodam atbildi VID metodiskajā materiālā – aizpildot gada ienākumu deklarāciju, jums aprēķinātais nodoklis tiks samazināts par to summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli (ko vēl ir jāapstiprina ar atbilstošu dokumentu). Tas nozīmē, ka var rasties sekojoša situācija – esat guvis milzīgu laimestu ārzemju kazino, kurš pats jau ir ieturējis nodokli. Lai gan varētu šķist, ka ‘’lieta darīta’’, realitātē nodoklis būs jāmaksā vēlreiz arī Latvijā – no laimesta varat noņemt nost ārvalstīs nomaksātā nodokļa sumu, bet, ja starpība joprojām ir virs 3000 eiro, IIN nodoklis Latvijā tāpat jāmaksā attiecīgi. Lūk, tāda ‘’skarbā realitāte’’ ir godīgajiem nodokļu maksātājiem. 

Azartspēļu un laimestu nodoklis Latvijas kazino

Līdz šim esam smalki aplūkojuši dažādas azartspēļu laimestu nodoklis politikas nianses, bet tagad laiks ķerties klāt praksei – lūk, kā norit spēlētāja laimesta nodoklis apmaksas procedūra Latvijas kazino:

• Jūs gūstat laimestu Latvijas kazino virs 3000 eiro → kazino, visticamāk, sazināsies ar jums un informēs, ka viņu pienākums ir ieturēt nodokli no laimesta daļas, kas pārsniedz 3000 eiro. Šajā gadījumā jūsu bankas kontā ieripos tīrais laimests – nekas nav jāmaksā. 
• Jūsu izmaksas (!) no Latvijas kazino gada ietvaros pārsniedz 3000 eiro (vairākos maksājumos) → tekošā gada 1.martā-1.jūnijā jums ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurā jadeklarē laimestu apmērs un jāmaksā attiecīgais nodoklis → aprēķinātais nodoklis jāsamaksā līdz mēneša 23.datumam 
• Atcerieties, ka deklarācijā jānorāda laimesti gan no online kazino, gan no fiziskajiem kazino. Azartspēļu likums paredz arī to, ka jādeklarē laimesti, kas gūti ārzemju kazino. 

Tik tālu zinām, kas attiecas uz spēlētājiem. Taču kādi nodokļi (azartspēļu nodoklis) jāmaksā pašiem operatoriem jeb kazino? Lūk, ieskats, kā norit azartspēļu organizētāja nodokļu un nodevu apmaksa, balstoties uz likumu – Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli: 

• Azartspēļu nodeva par organizēšanas licences izsniegšanu (tostarp elektroniskām / online spēlēm): 427 000 eiro 
• Azartspēļu nodeva par organizēšanas licences izsniegšanu (tikai elektroniskām / online spēlēm): 200 000 eiro 
• Azartspēļu nodeva par licences pārreģistrāciju: 45 000 eiro
• Azartspēļu nodeva, ja fiziskā vietā izmantotas vairāk kā 25 azartspēļu iekārtas: 400 000 eiro 
• Azartspēļu nodeva, ja fiziskā vietā izmantotas mazāk kā 25 azartspēļu iekārtas: 120 000 eiro 
• Nodoklis par azartspēļu automātiem (viena vienība): 6204 eiro 
• Nodoklis par ruletes spēles galdu: 33 696 eiro
• Nodoklis par galdu kāršu un kauliņu spēlēm: 33 696 eiro
• Nodoklis par bingo spēlēm (balstoties uz ienākumiem): 10% no ieņēmumiem 
• Nodoklis par totalizatoru un sporta derībām (balstoties uz ienākumiem): 15% no ieņēmumiem 
• Nodoklis online azartspēlēm (balstoties uz ienākumiem): 12% no ieņēmumiem

Šie ir tikai daži piemēri – atkarībā no konkrētā azartspēļu veida, ko piedāvā organizētājs, pastāv vēl daudzi citi objekti, kas ir apliekami ar nodokli – piemēram, loterijas, biļešu izsniegšana u.c. 

Azartspēļu un laimesta nodoklis citviet pasaulē

Azartspēļu nodokļa noteikumi dažādās vietās ievērojami atšķiras. Dažreiz kazino, spēļu un derību iestādēm ir juridisks pienākums maksāt nodokli par savu peļņu. Dažos gadījumos personai ir jāmaksā nodoklis par laimestu. Citreiz šie nodokļi ir ļoti augsti, dažreiz ļoti zemi, padarot šīs vietas par patvērumu spēlētājiem un kazino operatoriem. Turpinājumā neliels ieskats par to, kāds ir azartspēļu nodoklis un laimestu nodoklis citviet pasaulē, balstoties uz šo pētniecisko darbu (dati līdz 2021.gadam).

Eiropā azartspēļu nodokļi ir izmantoti kā politikas instruments, lai atturētu starpjurisdikciju konkurenci. Eiropā saskaņā ar aprēķiniem tiešsaistes tirgus bruto ieņēmumi no azartspēlēm līdz 2026. gadam sasniegs vairāk nekā 36 miljardus eiro. Nenozīmīgu šī tirgus daļu kontrolē tā sauktās ārzonas azartspēles. Ārzonas tirgus lielumu ir grūti noteikt, taču dati liecina, ka ārzonas tirgus veido aptuveni 13 % no kopējā Eiropas azartspēļu tirgus.

Runājot par nodokļiem, svarīgi, ka azartspēļu uzņēmumi var maksāt arī uzņēmuma nodokli (uzņēmējdarbības nodoklis), papildus licences samaksai. Pētījums liecina, ka Eiropā kopumā gan uzņēmumu ienākuma nodoklis, gan licences veido nelielu daļu no azartspēļu uzņēmumu kopējā nodokļu sloga. Tāpat jāpiebilst, ka Eiropas Savienības ietvaros azartspēles netiek apliktas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). ES PVN direktīva (2006/122/EK) nosaka, ka dalībvalstīm ir jāatbrīvo no nodokļa bez tiesībām uz priekšnodokli “derībām, izlozēm un citiem azartspēļu veidiem, ievērojot katras dalībvalsts noteiktos nosacījumus un ierobežojumus. Tāpēc lielākā daļa azartspēļu Eiropā ir atbrīvotas no PVN. Eiropas Komisija ir uzsvērusi, ka azartspēļu atbrīvojums ir balstīts uz praktiskām grūtībām, nevis uz vēlmi padarīt azartspēles patērētājiem pieejamākas.

Tālāk, balsoties jau uz vietnes sportsgamblingpodcast apkopoto informāciju, ielūkosimies konkrētās valstu azartspēļu nodokļu politkās, piemēram:

• ASV: ASV azartspēļu laimesti tiek uzskatīti par ar nodokli apliekamiem ienākumiem. Federālā nodokļa likme azartspēļu laimestiem var būt pat 24%. Turklāt lielākā daļa štatu uzliek dažādus savus azartspēļu nodokļus, kas var ievērojami atšķirties. Piemēram, Nevada, azartspēļu paradīze, neapliek ar nodokli azartspēļu laimestus, savukārt Ņujorka uzliek ievērojamu papildu nodokli.

• Apvienotā Karaliste: Apvienotā Karaliste izmanto spēlētājiem draudzīgāku pieeju. Visi azartspēļu laimesti neatkarīgi no tā, vai tie ir gūti kazino, sporta derībās vai loterijā, spēlētājam ir bez nodokļa. Tā vietā nodokļu slogu gulstas uz azartspēļu rīkotājiem, kuri maksā patēriņa nodokli.

• Austrālija un Jaunzēlande: Līdzīgi kā Apvienotajā Karalistē, Austrālija un Jaunzēlande arī neapliek ar nodokli azartspēļu laimestus, kas gūti no azartspēlēm izklaides jomā. Šajās valstīs tiek uzskatīts, ka azartspēles netiek uzskatītas par profesiju, bet gan par hobiju, un tādējādi laimests netiek uzskatīts par ienākumu. Tomēr profesionāliem spēlētājiem Austrālijā, iespējams, būs jāmaksā nodokļi par saviem laimestiem, jo ​​tie tiek uzskatīti par ienākumiem.

• Kanāda: Tāpat kā Apvienotajā Karalistē un Austrālijā, azartspēļu laimesti parasti netiek aplikti ar nodokļiem. Izņēmums attiecas uz profesionāliem spēlētājiem, kuru laimesti būtu uzskatāmi par uzņēmējdarbības ienākumu veidu un tādējādi apliekami ar nodokli.

• Eiropa: Visā Eiropā situācija krasi atšķiras no iepriekš minētajiem piemēriem. Francija apliek ar nodokli loteriju laimestus, kas pārsniedz noteiktu slieksni, bet neapliek ar nodokli kazino laimestus. Zviedrija 2019. gadā pārveidoja savus azartspēļu noteikumus, tostarp ieviesa licencēšanas sistēmu, kas uzliek nodokļus operatoriem, nevis spēlētājiem. Nīderlandes valdība ir paziņojusi par azartspēļu nodokļa likmes pakāpenisku paaugstināšanu. Pašreizējā likme 30,5% pieaugs līdz 34,2% 2025. gada 1. janvārī un tālāk līdz 37,8% no 2026. gada 1. Janvāra. Arī Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā spēlētājiem nav jāmaksā laimesta nodoklis. Turpetim Vācija ir pazīstama ar augstākajiem azartspēļu nodokļiem – azartspēļu organizētājiem jāmaksā 90% peļņas nodokļos! 

• Āzija: Āzijas valstīs nodokļu režīmi ir vienlīdz dažādi. Makao, kas pazīstama kā pasaules azartspēļu galvaspilsēta, azartspēļu laimestus neapliek ar nodokli. Bet Singapūrā jaunākās izmaiņas ir koriģējušas nodokļu likmes azartspēļu ieņēmumiem. Masu tirgus bruto spēļu ieņēmumi (GGR) tiek aplikti ar nodokli 18% apmērā par pirmo 3,1 miljardu dolāru un 22% pēc tam. Premium (VIP) GGR tiek aplikta ar nodokli 8% apmērā līdz 2,4 miljardiem Singapūras dolāru un 12% virs šīs summas.

Azartspēļu regulējuma nākotne – ko varam sagaidīt?

Pašlaik nozarē ir acīmredzami iezīmējušies dažādi trendi, un viens no tiem neapšaubāmi ir tas, ka azartspēļu industrija tiks regulēta vēl stingrāk – gan no spēlētāju, gan azartspēļu organizētāju puses. Tā, piemēram, jau pagājušā gada nogalē VID ģenerāldirektore, Baiba Šmite-Roķe, izteikusies, ka ‘’Mums ir ļoti liela sadaļa, kur cilvēki spēlē azartspēles un nemaksā, nedeklarē šo nodokli’’. Šis izteikums saistīts ar to, ka pagājušajā gadā VID pirmo reizi veica pasākumus attiecībā uz tiem iedzīvotājiem, kuru bankas apgrozījums nesakrīt ar gada deklarācijā deklarētajiem ienākumiem, attiecīgi nosūtot vēstules ar aicinājumu veikt ienākumu deklarēšanu un nodokļa apmaksu vai sniegt skaidrojumu. Šajā pat intervijā VID ģenerāldirektore piebildusi, ka ‘’viņa domā, ka ir cilvēki, kuri zina, ka viņiem bija jāmaksā nodoklis, bet tajā pašā laikā cerēja, ka Valsts ieņēmumu dienests to nepamanīs’’. Ir skaidrs, ka VID ir krietni sarosījies attiecībā uz nedeklarētajiem ienākumiem – attiecīgi varam sagaidīt, ka turpmāk līdzīgas rīcības (kā vēstuļu izsūtīšana vai citas) notiks arvien biežāk. 

Cita tendence, kas jau vairākus gadus ir stabila – online kazino popularitātes pieaugums, kā arī fizisko kazino popularitātes samazināšanās. No šiem apstākļiem tiešā mērā ir atkarīgs arī azartspēļu regulējums Latvijā. Tā, piemēram, pašlaik plānotie jauninājumi azartspēļu industrijā ietver: 

• Spēlētāju kontroles sistēma ar obilgātu personālo viedkarti katram spēlētājam. Respektīvi, turpmāk azartspēļu iestāde varēs indetificēt spēlētāju un liegt piekļuvi, ja tas ir augsta riska spēlētājs (proti, ar risku azartspēļu atkarībai); 
• Lai samazinātu fizisko spēļu zāļu atvēršanu, iespējams, turpmāk minimālai spēļu automātu skaits zālē augs no 20-25; 
• Aizliegums piedāvāt bezmaksas alkoholu, citus dzērienus vai pat ēdienu spēļu zālēs; 
• Tiek vestas sarunas arī par to, lai paaugstinātu azartspēļu vecuma ierobežojumu no 18 uz 21 gadu; 
• Potenciāli plānots darba laika ierobežojums no 6:00-9:00; 
• Potenciāli aizliegums ļaut spēlēt azartspēles ilgāk kā 21 stundu ‘’no vietas’’ 24h laikā;
• Visbeidzot, pašlaik ‘’karstākais’’ jaunums ir par to, ka, iespējams, Rīgā tiks aizliegtas fiziskās azartspēļu iestādes pavisam, atstājot tās tikai speciālās teritorijās, piemēram, pie lidostas vai augstas klases viesnīcās. 

To, vai šīs pārmaiņas tiks reāli ieviestas praksē, rādīs laiks. Taču tad, ja likuma lēmēji spriedīs par labu šīm izmaiņām, būs būtiskas izmaiņas arī laimestu nodokļos. Piemēram, fizisko spēļu zāļu aizliegums nozīmē to, ka būs lielāks pieplūdums tieši online kazino – un, kā jau noprotam, atšķirībā no fiziska kazino, online kazino izmaksām ir daudz vieglāk sekot līdzi. Līdz ar to, nodokļu apiešana, protams, kļūs sarežģītāka. Tāpat, ja tiks pacelts azartspēļu vecuma ierobežojums, teorētiski azartspēļu nodokļu iemaksas valsts budžetā samazināsies – tāpat tās samazināsies arī tad, ja Rīgā aizliegs fiziskās spēļu zāles. Tomēr, protams, diezin vai pašvaldība un/vai valsts vēlēsies atteikties no papildu ienākumiem nodokļu formātā, tādēļ šis slogs (pašlaik uz azartspēļu organizētājiem) varētu pāriet uz spēlētājiem. Galu galā – 2024.gadā valsts budžetā azartspēļu nodokļos tika samaksāti 47+ miljoni eiro, kā vēsta IAUI! Turklāt azartspēļu organizētājiem katru gadu ir jāmaksā licences atjaunošanas maksa, kas ir  mērāma vairākos tūkstošos – par licences izsniegšanu 30 000 eiro, kā arī vēl papildu nodevas ~4500 eiro apmērā, kā vēsta IAUI uzziņu lapa.  

Rezumējot, ir acīmredzams, ka azartspēļu nākotne un arī azartspēļu nodokļu politikas nākotne ir digitalizācijas un online kazino rokās. Lielos vilcienos droši varam sagaidīt, ka laimestu deklarēšana un nodokļu nomaksa tiks uzraudzīta stingrāk, pateicoties banku / online kazino pieejamajiem datiem. Tāpat nav skaidrs, kādi kompensācijas mehānismi varētu tikt ieviesti, rododies milzīgajiem zaudējumiem valsts budžetā, ja tomēr Rīgas pašvaldībā tiks aizliegtas azartspēļu zāles.